Maijs - 2018


Daiļliteratūra.


Bankovskis P. Trakie veči. “Vectēvs mūža nogali esot vadījis, sēdēdams mājas priekšā un savas dzīves iznākumā vainodams bezmaz vai visu pasauli. Zināms jau, ka depresija ir vienīgi tāda sieviešu kaite. Īstiem vīriem šādas smieklīgas sērgas nepielīp. Bet, ja nu tomēr grūtsirdība kādreiz sāk nomākt, zāles ir viegli atrodamas. Tad ir jāiedzer un savā galvā, savā istabā, šķūnītī, pagrabā, garāžā, darbnīcā, kaut vai gultā zem segas jārada tikai sev vienam piederoša telpa. Tajā tad nu var ieslodzīt un dzenāt visas savas iedomas par to, cik gan viss pasaulē ierīkots šķērsām un aplami un kas gan cilvēcei būtu darāms, lai nepareizības vērstu par labu. Ja nav slinkums un ir vēl spars, ar savu pētījumu rezultātiem kādā dzīves posmā var sākt uzbāzties laikrakstu redakcijām, valsts vai pašvaldību iestādēm un visiem pārējiem. Iedzeršanu un šo savdabīgo jaunrades procesu var un pat vajag apvienot, jo nekādas skaidrības par to, kas ir kaut kā cēloņi un kas sekas, pasaulē nav vēl šobaltdien.”

Cepīte I.U. Ulsiks. Anita Rožkalne: “Pa gaišu taku ir viegli iet pat tumšā laikā. Ingunas Cepītes grāmata ir tāda taka 20. gadsimta 60. un 70. gados — uz bērnību un caur bērnību līdzās ķibeļu magnētam Ulsikam (tā sauc meiteni!) delverībās un pasaules vērojumā, kas neizdāļā vērtējumus, bet dalās priekā par katras dienas pirmreizību. Mūzikas klātbūtne un stāsti par vecāku koncertbraucieniem ir liecība par grāmatas autobiogrāfiskumu, kas šķietami bērniem rakstīto pārvērš par laikmeta dokumentu.”

Judina D. Tīrītājs. Klusajā Mežāju kapsētā atrod dubultapbedījumu ar pirms mēneša pazudušā virsprokurora līķi. Rīgas nomalē, pamestā mājā tiek nogalēts datorpirāts. Braucot cauri mežam, mašīnā uzsprāgst mediju magnāts. Svētdienas rītā pa darba kabineta logu izveļas apgabala tiesnese. Dežūras laikā slimnīcā nelabu galu ņem ārsts - pacientu nīdējs. Politiķi gatavojas vēlēšanām - saukļi top skaļāki, runātāji - sārtāki. Bet visu laiku pazūd bērni - daži atrodas, citi ne. Vai atrodas par vēlu. Klīst runas par "Leļļu fabriku" - vergu nometni bērniem. Un tad tīmeklī parādās Negantais... Kāpēc ģenerālis Bass uzstājīgi atkārto: "Mums ir vajadzīgs Tīrītājs"? Un kāpēc Anna Elizabete tik zīmīgi noteic: "Tam, kurš uzkopj māju, nedrīkst traucēt"?

Račko K. Debesis pelnos. Sadegt mīlestībā – visskaistāk tas šķiet tieši neskartām sirdīm, kuras vēl ne reizi nav plosījušas jūtu uguns radītās sāpes.Izlauzusies no lauku nabadzības, žurnālistikas studente Vanesa Grīnerte apņēmīgi cīnās par savu vietu zem saules, piestrādā par oficianti Vecrīgas kafejnīcā un klusībā naivi sapņo par mīlestību, kas nogāž no kājām un satricina dzīvi pašos tās pamatos.

Berjlindi S.R. Šūpuļdziesma. Kādu nakti bezpajumtniece Mjūriela Stokholmas centrā sastop raudošu meiteni. Viņas vārds ir Folāmi, un viņa ir ieradusies no Nigērijas, līdzīgi kā daudzi citi bēgļu bērni. Mjūriela nolemj meitenei palīdzēt, taču pēc nepatīkama incidenta viņām nākas lūgt Toma Stiltona palīdzību.

Parisa B.A. Aiz slēgtām durvīm.
Perfekta laulība? Vai tomēr perfekti meli? Džeks un Greisa ir nešķirami.Kāds to varbūt sauks par patiesu mīlestību. Citi, iespējams, brīnīsies, kāpēc Greisa nekad neatbild uz telefona zvaniem. Vai arī kāpēc Greisai nekad nav laiks tikties, lai kopīgi iedzertu kafiju, – viņa taču nekur nestrādā! Un diez kāpēc viņai nekad nekā nav līdzi, kad viņa ir izgājusi no mājas? Pat ne pildspalvas. Un kāpēc pie visiem mājas pirmā stāva logiem ir tik sarežģīti metāla drošības slēģi?

Pārksa A. Svešinieks manās mājās.
Kāda svešinieka zvans pie durvīm satricina Elisonas idillisko pasauli līdz pašiem pamatiem. Sievietei nākas pārvērtēt savu ģimenes dzīvi, vēl vairāk, viņai nākas pārvērtēt pašai sevi. Kā māti. Kā sievieti. Kā cilvēku.

Bērnu


Ledus sirds. Olafs gaida pavasari. Olafs jau zina, ka viņam patīk vasara, bet kā ar pavasari? Ziema tuvojas beigām, un Anna, Elza un Kristofs iepriecina sniegavīriņu ar stāstiem par košiem ziediem, burāšanu un dzīvnieku mazuļiem, kas drīz ieradīsies pasaulē. Olafs nevēlas palaist garām nevienu no pavasara brīnumiem. Viņš apsēžas un gaida... stundām ilgi! Izrādās, ka mazajam sniegavīriņam pat gaidīšana var izrādīties aizraujoša!

Jauniešiem


******

Nozaru


Danilāns A. Dzīvo priecīgs un vesels!
Neparasti ražīgais profesors Danilāns, kuram rūp tautas veselība daudzu gadu garumā, līdzcilvēkiem ir devis daudz vērtīgu padomu. Diemžēl tie ir publicēti izklaidus — pēc skaita daudzās grāmatās un preses izdevumos, kā arī pārraidīti televīzijā un radio. Līdz ar to ir pienācis laiks sistematizētam izdevumam, kur vienkopus būtu izlasāms pats svarīgākais un vērtīgākais no daktera zināšanu pūra...

Lapsa L. Zem Muhameda palmas.
“Allāhs aizvāca visus cilvēkus un dzīvniekus no tuksneša, lai viņam būtu vieta, kur pastaigāties mierā. Tāpēc vareno Sahāru sauc par Allāha dārzu,” vēsta tuksneša iemītnieku gudrība.Nu ar katru gadu aizvien vairāk izskatās, ka Allāhs ir nopietni apņēmies savu pastaigu vietu paplašināt un padzīt no tās nelūgtos iemītniekus. Taču es viņus vēl paspēju satikt – gan Sudānā un Mauritānijā, gan Mali un Nigērā, gan Marokā, Rietumsahārā un Eritrejā.