Doku Atis – dzelzaviešu gaismas nesējs


Dzelzavas pagastā janvāris izskanējis rakstnieka Doku Ata 150. dzimšanas dienas zīmē. Rakstnieks savā laikā ar interesi, mierīgi aplūko dzīvi, cilvēkus, notikumus, dabu. Doku Atis ir viens no labākajiem latviešu humoristiem. Ar sirsnīgu labsirdību, ar skaidru aci, kurā dažreiz pamirdz gan arī asara, viņš visu aplūko un par to klusi pasmaida. Literārā pasākumā, kas 21. janvārī norisinājās Dzelzavas kultūras namā, publika varēja baudīt teatralizētu uzvedumu Dzelzavas pamatskolas audzēkņu izpildījumā par Doku Ata bērnību, skolas gaitām, pirmās mīlestības sāpēm un personības mērķtiecīgo veidošanos par rakstnieku.

Image "Pasākumi - 2012:10_3635.jpg"     Image "Pasākumi - 2012:10_3607.jpg"

Pasākumu bagātināja Madonas novadpētnieces un mākslas muzeja speciālistes Daces Zvirgzdiņas stāstījums un vizuālais materiāls par Doku Ata dzīvesgājumu un literāro darbību. Pasākums noslēdzās ar skolēnu literārā konkursa uzvarētāju apbalvošanu. Galveno balvu saņēma Kristiāna Pamše no Dzelzavas pamatskolas 3. klases, jo vienīgā bija pareizi atbildējusi uz visiem 20 jautājumiem par rakstnieku.  

Image "Pasākumi - 2012:10_3613.jpg"     Image "Pasākumi - 2012:10_3618.jpg"

Doku Atis ir dzimis 1861. gada 16. janvārī Dzelzavas pagasta "Muceniekos", apmeklējis divus gadus ziemas vietējo pagasta skolu un pēc tam no 1874. gada trīs gadus Cesvaines draudzes skolu. Līdzekļu trūkuma dēļ viņš nevar turpināt izglītoties, tāpēc strādā vecāku saimniecībā.

Image "Pasākumi - 2012:10_3626.jpg"     Image "Pasākumi - 2012:10_3625.jpg"

• 1882.—1887. kļuva par skolotāju un darbojās par palīga skolotāju Dzelzavas pagastskolā deviņus gadus, vienlaicīgi strādādams, īpaši vasarās, mājās arī lauku darbus. Viņš ietaupa no savas nelielās algas, lai varētu uzcelt dzīvojamo māju (līdz tam laikam dzīvoja rijā).
• 1892.—1893. strādā Ropažu skolā. Šajā laikā Doku Atis iepazinās ar „Dienas Lapas” redaktoru Jāni Pliekšānu (Raini). Šeit –Ropažos– viņš kļūst par atzītu dzejnieku un prozaiķi.
• 1893.—1903. strādā Inčukalna muižā par saimniecības pārzini un rēķinvedi.
• 1903. gada rudenī atgriežas savās dzimtajās mājās, kur drīz nomirst no ielaistas tuberkolozes. Apglabāts Dzelzavas kapos.

Image "Pasākumi - 2012:10_3615.jpg"     Image "Pasākumi - 2012:10_3630.jpg"

Par Doka dzīvi Dzelzavā raksta Saulietis (D. A. Raksti, VII lpp., A. Gulbja izdevn.): «Bet ne tikai klasē vien pie skolēniem viņam darbs; - svētdienās viņš māca dziedātāju kori, piedalās priekšlasījumu vakaros vietējā sātības biedrībā (kas vēlāk iznīka), izrāda teātri - ar vārdu sakot, dara visu, ar ko cerē vairot gaismu. Tā viņš saprata savu uzdevumu. - Un to visu par tiem pašiem 90 rubļiem gada algas! - Cietumam līdzīgs kambarītis ar tādu mazumiņu gaismas, kā īstos bada gados - pārtikšana pa lielākai daļai no tējas un maizes, neatlaidīgais darbs deviņus gadus no vietas - tie pamazām saēda jaunā ideālista veselību, tā ka no tā laika viņš vairs nekad nejutās īsti vesels.»

                            Image "Pasākumi - 2012:10_3634.jpg"