Pēteris Doks


Dzīve un radošā darbība


Image "p_doks.jpg"   Pēteris Doks (dzimis 1869. 2. III Dzelzavas pagasta” Muceniekos” – miris 1921. 24. XII Irkutskā) – skolotājs, revolucionārs.

Bērnību pavadījis tēva mājās, vēlāk strādājis gan par skolotāju, gan rakstvedi.

Revolucionāra gaitas uzsācis Malienas sociāldemokrātiskajā organizācijā, pēc tam darbojies Rīgas organizācijas 2. rajonā, vēlāk Jelgavas organizācijā. Aktīvi piedalījies 1905. gada notikumos. Piedalījies KSDSP piektajā un LSD otrajā kongresā, pēdējā ievēlēts par LSD CK locekli. Bijis arī viens no LSD nelegālā skolotāju biroja vadītājiem. 1907. gadā arestēts. 1909. gada 20. jūnijā kara tiesa izskatījusi lietu par Pētera Doka un dažu citu skolotāju piederību pie sociāldemokrātu partijas skolotāju biroja. 1909. gadā P.Doks izsūtīts uz Jeņisejas guberņu, no turienes izbēdzis uz Irkutsku, kur nodzīvojis līdz pat savai nāvei. P.Doka segvārdi – Biblis un Blūms. Tie lietoti nelegālajās darbībās, publikāciju ar šādiem parakstiem P.Dokam laikam gan nav.

Pētera Doka literārais paveikums nav un, jādomā, arī netiks pilnīgi apzināts. Kā šodien vairs lai izdibina, kādus pseidonīmus un šifrus Doks lietojis, kādus rakstus devis iespiest pavisam bez paraksta?

Droši zināms, ka 1893. gadā ”Baltijas Vēstnesī” publicēts P.Doka raksts ”Skolas būšana pie Slovēņiem” un 1894. gadā ”Austrumā”- viņa tulkotais E.Hermaņa plašāks pētījums ”Laika un telpas nozīme tautas saimniecībā”.

Taču nozīmīgs mūsu literatūrā Pēteris Doks jau ar to vien, ka viņš saglabājis un atdevis tautai sava brāļa literāro mantojumu(Doku Atis. Raksti. Ar autora ģīmetni un A. Saulieša sarakstītu biogrāfisku apskatu. Rediģējuši A. Saulietis un P. Doks. Sv. Pēterburgā, 1904.-1905. Izd. A. Gulbis. 1.-7. burtnīcas.)