Jānis Imants Gaidis Reitmanis


Dzīve un radošā darbība


Image "reitmanis.jpg"   Imants Reitmanis (dzimis 1919.26.II Dzelzavas Muceniekos - 1966.g.2.X Kopenhāgenā, Dānijā, kapa vieta atrodas Dzelzavā Biksenes kapos) - latviešu grāmatu izdevējs Dānijā, nodibina izdevniecību ”Imanta”.

Tēvs Jānis Reitmanis sociāldemokrātiskos uzskatus jaunībā aizguva no mātes brāļa Pētera Doka. 1919 gadā viņš bija Dzelzavas pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs. Kad piedzima dēls, viņš ļoti priecājies un lepojies, taču pēc trim mēnešiem kopā ar Sarkanarmiju Dzelzavu atstājis. Zēnam doti divi vārdi - Imants, Jānis, bet mājās saukts arī par Gaidi, jo tēva atgriešanos bērnībā viņš, protams, gaidīja.

Imants pāris gadus mācījās Dzelzavā, tad Adulienas pagastskolā, līdz kurai ceļš bija nedaudz īsāks. Sekoja Cesvaines, pēc tam Alūksnes vidusskola. Tautsaimniecības studijas Rīgā kara laikā Reitmanim bija jāpārtrauc, jo viņu iesauca latviešu leģionā.

1945. gada pavasarī dzelzavietis Dānijā ārstēja ievainojumus un tā arī palika līdz mūža beigām.

Jau bēgļu nometņu laikā pāris gadus pēc kara Imants pievērsās grāmatniecībai - kopā ar sievas Enitas Reitmanes ģimeni tika sagatavota latviešu – angļu un angļu – latviešu vārdnīca, Andreja Eglīša ”Dievs, Tava zeme deg” izdevumi latviešu un dāņu valodā. Kopš 1951. gada apgādam ”Imantas” vārds un apgāda emblēma -jātnieks auļojošā zirgā. Jau nākamajā gadā sākās ”Latviešu tautasdziesmu” izdošana. Piecos gados iznāca 12 sējumi gandrīz 5400 lappušu kopapjomā. Pēc Krišjāņa Barona ”Latvju Dainām”, L. Bērziņa ”Latvju dainām”, J. Endzelīna un R. Klaustiņa ”Latvju tautas dainām” un P. Šmita ”Tautas dziesmām” tas bija piektais lielizdevums un pēckara laikā apjomīgākais. ”Latviešu tautas dziesmu” redaktori bija A. Švābe, K. Straubergs un E. Hauzenberga- Šturma, grāmatu noformēšanu veica Ojārs Jēgens. Šis darbs tika iesākts 1952. gadā, pēdējais 12 sējums izdots 1956.gadā.

Latvijai tie bija grūti laiki, neviens nevarēja paredzēt tās likteni. Imants Reitmanis ar darbu savā izdevniecībā vēlējās, lai par latviju un latviešiem, mūsu kultūru uzzina visā pasaulē. ”Imanta” piecdesmitajos gados pēc izdoto grāmatu nosaukumu skaita bija ceturtā latviešu apgādu ziņā. Pārsvarā tā bija daiļliteratūra, taču nenoliedzama ir arī ”Imantas” loma nesenās vēstures notikumiem veltītu darbu- O.Freivalda, A. Silgaiļa, Ā. Šildes grāmatu izdošanā.

Imants Reitmanis daudz darīja arī Dānijas latviešu sabiedriskās un kultūras dzīves veicināšanā, Reitmaņu mājās latvieši pulcējās jo bieži.

Imanta Reitmaņa kaps – blakus rakstniekam Doku Atim. Abi viņi radinieki, kaimiņi(gan katrs savā laikā „Muceniekos” dzīvojuši), abi ar grāmatām saistīti.