Novembris - 2019


Daiļliteratūra


Briedis L. Vilcene un atraitnis. Lai atgūtos no zaudējuma, atraitnis viens pats vada laiku Rumānijas Karpatu kalnos un nakšņo pamestā mednieku būdā. Mežonīgajos klaiņojumos viņa vienīgā pavadone un sarunu biedrene ir vilcene, kuru viņš dēvē par mežalaņķīti. Meistarīgi savienojot tagadni ar pagātni, dzejas klasiķis Leons Briedis panāk iedarbīgu profānā un sakrālā unisonu.

Bula R. Upes laiks. Ceļteku ģimene gadiem sapņojusi par kopēju laivu braucienu pa Gauju, jo ikvienai latviešu ģimenei to vienreiz pienāktos īstenot. Ir apceļota pasaule, savīta lepnu lepnā ģimenes ligzda, izaudzināti četri bērni, bet laivošana vienmēr atlikta. Un nu, kad vecākajiem bērniem Oskaram un Indrai ir jau teju trīsdesmit, bet dvīņiem Jorenam un Dziedrai bīstamie “padsmit”, ģimenes galvenā sieviete – māte Loreta pēkšņi uzstāj, ka jābrauc. Četru dienu laivošana Ceļteku trīs paaudzes atrauj no pārējās pasaules un iemet atmiņās.

Dreika D. Šaubu mitekļi. Romānā attēloti vairāku paaudžu attiecību samezglojumi, kas rodas gadu gaitā, to atrisinājumi ir gana negaidīti. Sliktais dažkārt izrādās labāks par šķietami apbrīnas cienīgo, kas upurē visu slavas kāres un egoisma dēļ. Vēloties izpirkt vainu, var nodarīt vēl lielāku postu, nekā jau pagūts, atgriešanās nav, neko neatsaukt.

Ketnere K. Samta nakts bērns. Kādu dienu Lienes Itālijas mājā ierodas jauns puisis Džannī. Lienei liekas, ka laiks ir atkāpies. Liktenis viņas dzīvē atkal veicis kārtējo salto. Puisis ir viņas jaunības mīlestības dēls. Ne viņas dēls, bet tik neizsakāmi līdzīgs tēvam, ka Liene ir gatava ceļot līdzi Džannī un viņa draudzenei Anabellai Lī, lai vēlreiz satiktos ar savu jaunību.

Krekle M. Melanholiskais valsis: Emīla Dārziņa sapnis par mīlestību. 1901. gadā Rīgā ierodas Pēterburgas konservatoriju nepabeidzis mūziķis un iemīl jaunu skolotāju. Diemžēl viņas sirds ir atdota citam. Cik parasts stāsts... Tikai tā varoņi ir neparasti - komponists Emīls Dārziņš, tulkotāja Marija Stalbova-Eglīte, rakstnieks, latviešu dekadentu vadonis Viktors Eglītis. Romāns ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, tā lappusēs sastapsiet Raini un Aspaziju, Poruku, Blaumani, Virzu... Tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika.

Paegle L. Istabas biotops. Kopmītņu deviņdesmit septītajā istabā dzīvo topošie biologi Dzintars, Kārlis un Valters. Dzintars labprāt patveras virtuālajā realitātē, bet nereti atver arī Ojāra Vācieša dzejoļu krājumu un vienā meldiņā, strinkšķinādams savu ģitāru, izdzied visu grāmatu. Kārlis ar savu ģeniālo atmiņu iemanto gaišreģa slavu, ko prot izmantot savā labā. Pedantiskais un kārtīgais Valters kojās dzīvo vien inerces pēc, jo tiek aizvadīts maģistrantūras pēdējais gads. Viņu istabiņas mieru nemitīgi traucē Lejnieks un vēl kāda kaitinoša būtne - Sandra, kas iedomājusies, ka ir Valtera meitene. Un tad istabiņā iemitinās filologs Ervīns. Tā vien šķiet, ka lekcijas viņus var pagaidīt!

Račko K. Sasietā. Denīze Veitmane ir psiholoģe, kuras dzīvē viss šķiet pedantiski sakārtots pa plauktiņiem. Jaunajai sievietei ir veiksmīga karjera, gādīgs līgavainis un jau pēc nedēļas paredzētas krāšņas sapņu kāzas. Lai nosvinētu vecmeitu ballīti, tveicīgā jūlija sestdienā Denīze kopā ar labākajām draudzenēm dodas uz laukiem. Rokas stiepiena attālumā šalc jūra, pļavās ganās zirgi, dzirkstī bezrūpīgi smiekli un rozā šampanietis, taču pašā svinību kulminācijā negaidīti atgriežas rēgs no Denīzes pagātnes… liktenīgais vīrietis, kurš reiz salauzis viņas sirdi.

Bērnu


******

Jauniešiem



Hanta L.M. Zivs kokā. Sestklasniece Ellija jūtas kā zivs ūdenī, kad zīmē vai rēķina galvā, un kā zivs, kam jārāpjas kokā, kad skolā ir jāraksta vai jālasa. Ja zivi vērtētu pēc prasmes rāpties kokos, tā taču uzskatītu sevi par nekam nederīgu radību...

Nozaru


Kramiņš E. Sarunas bez robežām: veltījums Kārlim Pamšem simtgadē. Muzikālā teātra aktieris, režisors, vokālais pedagogs un pedagoģijas zinātņu doktors Edgars Kramiņš ir sagatavojis monogrāfiju, kas veltīta aktierim, režisoram, dramaturgam, teātra vēsturniekam, stāstniekam un pedagogam Kārlim Pamšem un atsedz vecmeistara unikālo devumu Latvijas teātra mākslā. Edgars Kramiņš: “Tās veido savdabīgu dokumentālu stāstu par vecmeistara veikumu Latvijas Nacionālajā teātrī (1944–1965), Valsts Rīgas Operetes teātrī (1966–1989) un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī (1989–1999), par noieto dzīves ceļu un tajā sastaptajiem līdzcilvēkiem.

Bordvels D. Kinomāksla: ievads. Piedāvā respektējamas zināšanas par kino un praktiskus padomus filmu analīzē, palīdz lasītājiem kļūt par informētiem klasisko un mūsdienu filmu skatītājiem, ielūkojoties sarežģītajā filmu tapšanas procesā un skaidrojot svarīgākos filmu veidošanas un kino vēstures jēdzienus.