Oktobris - 2019


Daiļliteratūra


Judina D. Devītais. Saulainā maija dienā Silciema pagastmājā ierodas jaunā ārste Zīle. Meklējot ziņas par Silakalnu mājām, viņa kļūst par dzīvības glābēju sirmajam Ansim Silakalnam - cilvēkam, ar kuru viņas dzimtu vieno noslēpumainas saites. Pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem silciemieši bijuši liecinieki ciniskai nodevībai un divām asinis stindzinošām traģēdijām, kas atstājušas neizdzēšamas pēdas daudzu ģimeņu likteņos, liekot piesaukt dzimtas lāstu, likteņa sodu vai pat mirušo atriebību...

Kuzmins S. Hohma. Šī romāna darbība risinās Hohmā – mazā, klusā piejūras kūrortpilsētiņā Latvijas rietumos. Hohmas šķietami rāmā ikdiena, vēsture un mitoloģija vijas kopā ar tās iemītnieku dzīvesstāstiem, atklājot to iekšējās pretrunas, attiecību labirintus un gadiem ilgi glabātus noslēpumus. Hohmas stāsti ir komiski, traģiski, brīžiem sirreāli, brīžiem absurdi, taču tos vieno gandrīz katram provinces bērnam pazīstams konflikts: skumjas pēc dzimtās pilsētas un vienlaikus vēlme uz visiem laikiem ar to pārraut saiknes – neatkarīgi no tā, vai tas patiešām ir izdarāms vai nav.

Manfelde A. Mājās pārnāca basa. Tā ir kā pamācību grāmata, mūsu cilvēkiem ir ko pamācīties - upurēšanos, humoru, izturību, ļoti daudz," par savu jauno darbu "Mājās pārnācu basa" stāsta rakstniece Andra Manfelde.

Manfelde A. Zemnīcas bērni. Autore skaudri izstāsta savas dzimtas pārdzīvoto Sibīrijā. Dzimtas stāsts autori iedvesmojis uzklausīt citu izsūtīto dzīves un bērnības pieredzes, kas apkopotas stāstu krājumā “Mājās pārnāca basa”.

Puče A. Aitas. Vēl nekad cilvēks savā ikdienas lietojumā nav bijis tik jaudīgs un reizē - paredzams. Līdz šim vēl nav bijis tā, ka cilvēcei ir tik daudz dots un tajā pašā laikā - no tās var paņemt vēl vairāk, arī - katra indivīda privātumu. Manipulācija ar cilvēka prātu un rīcību ir elementārs algoritms, līdz kādu dienu tuvākie jūs vienkārši pamet, novēršas, aizbēg...

Šulce D. Suņu kalns. Gatis un Regīna laulībā nodzīvojuši ilgus gadus, izaudzinājuši meitu Ingu, dzīve rit samērā rimti, ja vien Regīna neļautos vieglam flirtam ar savu kursu skolotāju Patriku. Katru nedēļas nogali Regīnas un Gata ceļš ved uz Gata tēva lauku mājām. Kādu dienu tiek saņemta negaidīta ziņa – vīratēvs, vecais Antans, aizgājis mūžībā, norakstot māju un zemi Gata pusmāsai. Šķetinot stāsta intrigu, lasītājam atklājas savdabīga galveno varoņu savstarpējā radniecība, bet mistikas auru romānam piešķir noslēpumaini suņi, kas sargā kādu kalnu un kurus Regīna satiek ik uz soļa savās ikdienas gaitās.

Nesbē Jū. Nazis. Harijam Holam šobrīd neklājas viegli – Rākela viņu ir pametusi, darbā viņam nākas strādāt ar senām, neatklātām lietām un Sveins Finne, izvarotājs un slepkava, ir laukā no cietuma.

Niemi J. Tu neiesi viens. Galvenie stāsta varoņi ir vidusskolēni: Ada un Egzons, kuru mīlas stāsts ļauj ieskatīties divās atšķirīgās kultūras pasaulēs, tradīcijās un mentalitātēs. Ada ir klusa un noslēgta somu jauniete, kura augusi bez tēva, savukārt Egzons nāk no Kosovas emigrantu ģimenes. Autore detalizēti apraksta varoņu iekšējās sajūtas - apjukumu, neziņu, pārliecības trūkumu, sajūsmu, izmisumu - un arī to, ko viņi rāda uz ārpusi apkārtējai pasaulei, kur tiem jāizskatās pārliecinātiem, zinošiem, saprotošiem, lai arī iekšēji viņi tādi nebūt nav.

Velss B. Vientulības gals. Romāna galvenais varonis Žils kopā ar vecāko brāli un māsu izbauda mīlestības piepildītu un bezrūpīgu bērnību, bet tad viņu vecāki iet bojā autoavārijā. Bērni nonāk internātā, atsvešinās un pazaudē cits citu no redzesloka. Trauslais un jūtīgais Žils patvērumu meklē sapņu un iztēles pasaulē, ceļu uz viņa dvēseli izdodas atrast vien noslēpumainajai meitenei Alvai. Tikai pēc daudziem gadiem abi saprot, ko viens otram patiesībā nozīmē, un mēģina atgūt zudušo laiku. Tomēr pagātne seko viņiem pa pēdām.

Bērnu


******

Jauniešiem


******

Nozaru


Kārkliņa I. Labdien un sveiki! Alfrēds Jaunušāns. Aktiera Alfrēda Jaunušana dzīvesstāsts, kas atklāj viņa radošā mūža gājumu (no bērnības sapņa īstenošanas līdz spožai atzinībai teātrī), ne uz brīdi neaizmirstot par cilvēku uz skatuves un cilvēku zālē, diendienā sev uzdodot jautājumu: “Vai tas, ko daru, un tas, kā dēļ visu mūžu dzīvoju, kādam ir vajadzīgs?” Lielu daļu grāmatas veido paša Alfrēda Jaunušana monologs, kurā viņš atskatās uz savu veikumu teātrī, runā par smago galvenā režisora nastu divu gadu desmitu garumā, izvērtē savus režijas un pedagoģijas principus, kā arī min daudzus savus dzīves faktus, kas iepriekš nav darīti zināmi.

Simts stāstu par Lubānu. Grāmata stāsta par mūsu Lubānu, neparasto vietu Vidzemes malā un Latgales pierobežā, kas sevī uzņēmusi abu tradīcijas un skaistumu. Par baznīcas, skolas un kluba celšanu, par revolūcijām, kariem un pretošanos svešām varām. Par Aiviekstes rakšanu, mūsu ozoliem, zaļumballēm un ceļu uz Dziesmu svētkiem. Bet visvairāk — par stipriem, darbīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri visos laikos palikuši uzticīgi savai zemei, savai dzimtajai pusei. Par bagātām dzīvēm, kas nav nodzīvotas tukši un veltīgi.