Marts - 2018


Daiļliteratūra.


Auziņš A. Mīlestības mācība. Pazīstama skolotāja man uzticēja savu dienasgrāmatu un novēlēja pēc viņas aiziešanas mūžībā uzrakstīt romānu. Tagad tas ir noticis. Romānā attēlota skola padomju laikā, par ko jaunā paaudze neko nezina. Par spīti grūtībām, priekšnieku stulbumam un kolēģu nenovīdībai viņa iemāca bērniem mīlēt Dzimteni, dzīvi un cilvēkus. Grāmatas autors Arnolds Auziņš 

Avotiņa D. Liktenim tīk pajokot. Liriskais romāns sākas ar klasisku mīlas trīsstūri, kurā mazliet neparasti, iespējams, ir vien tas, ka viena no trīsstūra smailēm ir muižnieku atvase Hanss Bergs. Kad Hansa mīļotā Matilde nesagaida iecerēto plostnieku Andžu, jaunā sieviete pieņem Hansa bildinājumu un aizbrauc viņam līdzi uz Vāciju, kas jau iesaistījusies karā, un abiem jauniešiem nākas apprecēties vēl pirms iebraukšanas šajā valstī. Bet Andžs, beidzot nokārtojis ar tēva nāvi saistītās saimniecības lietas, ar velosipēdu atbrauc uz Matildes mājām un uzzina par viņas aizbraukšanu…

Avotiņa D. Likteņmezgli. 1938. gada pavasaris bija tāds pats kā visi pavasari - daudziem pilns ar gaišām cerībām, dažkārt arī ar šaubām un neziņu.  Tā ir arī Pētera Silpura, lauksaimniecības skolas pabeigšanas diena, no kuras viņš tik daudz bija gaidījis un cerējis. Bija licies - viņš pabeigs šo skolu, tad tikai sāksies īstā dzīve…

Bauere I. Dieva riekšavā. Piedot vai nepiedot? Gatartas muižkundzei sava laulātā drauga neuzticību. Augustam – to, ka vēsi atturīgajai sievai ilgi dzimst tikai meitenes? Nelaimīgajai Hagemeisteru meitiņai Elizabetei vecāku vienaldzību. Savukārt Sārumu Annai atbilde par piedošanu jāmeklē gadiem, jo viņas lielākās nelaimes vaininieks, izrādās, dzīvo turpat līdzās un spēlē lielu lomu viņas ģimenē.

Judina D. Gredzens. Katrīnas un Mārtiņa attiecības nonākušas krīzes punktā, tomēr viņa piekrīt ielūgumam piedalīties lielajā rudens ražas talkā un Kalēju dzimtas saietā. Atradums iekustina neapturamu pagātnes notikumu lavīnu. Nekas nav tā, kā šķitis no malas. Kalēju skapjos grab krietns pulks baismīgu skeletu, kas varētu atklāt gadu desmitiem un simtiem rūpīgi slēpto patiesību par varmācību, nodevību, alkatību, nāvējošām kaislībām un… arī par mīlestību.

Judina D. Kad klusums kliedz. Remontējot Ozolu veco māju, Katrīna un Kaspars pat nespēj iedomāties, kurp viņus aizvedīs Kaspara studiju biedra negaidītais telefona zvans. Uzņemoties pētīt svešas dzimtas likteņus, tu neesi pasargāts ne no svešiem, ne no paša skeletiem. Var gadīties, ka tas, ko līdz šim esi zinājis par savējiem, pēkšņi sabrūk kā trausls kāršu namiņs un viss jābūvē no jauna. Caur sāpēm, noliegumu un skaudru patiesības filtru. Ko darīt, ja viens tuvinieks bijis vainīgs otra nāvē, bet trešais izrādās izbijis čekists, ziņotājs un mierīgo iedzīvotāju slepkava?

Lekberga K. Guldītie eņģeļi Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem Vales salā bez pēdām pazūd skolas direktors un viņa ģimene. Vienīgā lieciniece, viengadīgā Eba, jau pieaugusi pārceļas uz veco namu kopā ar vīru Tubīasu, lai atgūtos pēc traģiska zaudējuma un veidotu jaunu dzīvi. Kad abi gandrīz zaudē dzīvību tīši sarīkotā ugunsgrēkā, Tānumas policija atsāk izmeklēt veco lietu, pieņemot, ka kāds mēģina maskēt pagātnes noslēpumu.
Komandai ar Patriku un Gestu priekšgalā nākas nopūlēties ar informācijas un pierādījumu trūkumu, kamēr katra jauna ziņu druska rada arvien jaunus jautājumus. Mīklai šķetinoties, ne tikai noskaidrojas, kādi bija tālā notikuma apstākļi, bet nāk gaismā arī fakti, kas liecina, ka Vales salas iemītnieki nav vienīgie, kam draud briesmas...

Bērnu


******

Jauniešiem


******

Nozaru


Blaua L. Indra Briķe. Krodera aktrise. "Indrai Briķei ir ne tikai talants, bet arī kolosāla meistarība, un pati varbūt īsti nesaprot, cik viņa ir ārkārtīgi talantīga. Televīzijas raidījumā "Rampas ugunis" Andris Kivičs man pajautāja, kuru es uzskatu par visu laiku labāko latviešu aktrisi, un, ne mirkli nešauboties, es nosaucu Indras Briķes vārdu." (Silvija Radzobe)

Eniņš G. Koki mājas nepamet.
 Apkopoti ne tikai Latvijas dižie un svētie koki, kas gadu gaitā kļuvuši tikai varenāki. Autors ir vērsis savu skatu līdz koku "sakņu saknēm", cilvēkiem, kas nākotnē varenos kokus reiz ir ielaiduši savu māju pagalmā, kas kopuši kokus, uzlūkojuši, kā tie kļūst arvien augstāki un viedāki, vai bijuši spiesti tos pamest līdz ar dzimtajām mājām. Nu arī tie slaveno vai mazāk zināmo, bet Latvijai nozīmīgo dzimtu pārstāvji, kas bija prom, atgriezušies pie dzimtajiem kokiem, kādreiz bijušajām mājām.

Vilipsons A. Ārprātija piedzīvojumi. Iespējamais mākslinieka tapšanas stāsts, bet varbūt tikai aušība… – tā īsi varētu nodēvēt Aivara Vilipsōna “Ārprātija piedzīvojumus”, ko literāri apdarinājusi rakstniece Nora Ikstena un līdz ar Vilipsōna grafikām, zīmējumiem un citiem mākslas darbiem palaidnīgas un aizraujošas grāmatas sējumā iekārtojusi māksliniece Katrīna Vasiļevska.